Glosārijs
Vai jums ir grūti izprast kiberdrošības terminoloģiju? Jūs esat īstajā vietā! Mūsu glosārijs ir izstrādāts, lai vienkāršiem vārdiem izskaidrotu izplatītākos kiberdrošības terminus. Šis glosārijs ir veidots vieglā valodā, un mēs esam parūpējušies, lai tajā nebūtu žargona. Jūs varat pārlūkot šos terminus, lai paplašinātu vispārējo izpratni, vai arī meklēt konkrētus terminus, kas jums rada neskaidrības.
A
Algoritms
Algoritms ir datora vai informācijas sistēmas recepte.
Tas ir instrukciju kopums, ko dators izpilda, lai veiktu noteiktu uzdevumu. Citiem vārdiem sakot, algoritms norāda datoram, kā veikt uzdevumu: ko darīt vispirms, ko darīt pēc tam un tā tālāk.
Algoritmi tiek izmantoti visdažādākajās jomās, jo īpaši problēmu risināšanā. Algoritmi tiek izmantoti meklētājprogrammās un GPS navigācijā. Tie tiek izmantoti arī, piemēram, lai izlemtu, kāda veida saturu ieteikt lietotājiem sociālajos tīklos.
Mūsdienās algoritmi bieži tiek kombinēti ar mākslīgo intelektu, kas nozīmē, ka algoritms un tā instrukcijas var attīstīties.
Apdraudējuma īstenotājs
Apdraudējuma īstenotājs ir indivīds vai grupa, kas apzināti nodara kaitējumu digitālajām ierīcēm vai sistēmām.
Īstenotāji un viņu motīvi ir dažādi. Piemēram, apdraudējuma īstenotājs var būt noziedzīga organizācija, aizvainots darbinieks vai aktīvists.
Apstiprināšanas kļūda
Apstiprināšanas kļūda līdzinās tonētiem briļļu stikliem, kas iekrāso visu apkārt redzamo.
Tas ir kognitīvs slazds, kurā iekrītot, cilvēkiem ir tendence meklēt, interpretēt un atcerēties informāciju tādā veidā, kas apstiprina viņu esošos uzskatus vai teorijas.
Cilvēki izvēlas faktus, kas pamato viņu iepriekš noformulēto viedokli, interpretē notikumus tā, lai tie atbalstītu viņu uzskatus, un atceras to, kas atbilst viņu aizspriedumiem.
Šīs iekšējās kļūdas atzīšana ir būtisks solis pretī tam, lai spētu kritiski domāt un pieņemt līdzsvarotus, apzinātus lēmumus.
Atbalss kamera
Atbalss kamera ir kā skaļrunis, kas atbalso jums jūsu paša viedokli, tikai pavairojot to.
Atbalss kamerā līdzīgi domājoši cilvēki savstarpēji mijiedarbojas, nostiprinot savu līdzīgo domāšanas veidu.
Tā ir telpa, kur domstarpības un pretrunīgi viedokļi bieži tiek atstumti. Līdz ar to no šādas kameras tiek izslēgti atšķirīgi viedokļi, tāpēc ir sarežģīti sastapties ar dažādām perspektīvām un jaunām idejām.
Tas var arī novest pie savu uzskatu nostiprināšanās, pat ja tie ir pretrunā ar faktisko informāciju.
Atjauninājums
Atjauninājums ir uzlabota produkta (piemēram, programmatūras, aparatūras vai operētājsistēmas) versija.
Atjauninājumi bieži tiek izmantoti, lai novērstu problēmas, pievienotu jaunas funkcijas vai uzlabotu programmatūras drošību.
Atjauninājumi tiek veikti, jo programmatūra nekad nav ideāla. Piemēram, tajā var būt programmatūras kļūdas, vai jauns apdraudējums var radīt situāciju, kad iespējams ļaunprātīgi izmantot programmatūras funkcijas.
Tas nozīmē, ka atjauninājumi ir vērtīgi, jo tie bieži novērš trūkumus programmatūrā, ko noziedznieki var izmantot.
B
Balss pikšķerēšana
Balss pikšķerēšana ir kiberuzbrukuma veids, kas tiek īstenots ar tālruņa zvanu starpniecību.
Mērķis ir maldināt cietušo, lai tas noticētu krāpnieka izdomātajam stāstam, kas paziņots mutiski. Krāpnieks zvana laikā var izlikties par tehniskā atbalsta speciālistu, bankas darbinieku vai pat valsts ierēdni.
Uzņemoties šo lomu, krāpnieks parasti mēģina no cietušā izvilināt sensitīvu informāciju, piemēram, personas datus, bankas akreditācijas datus, vai arī uzreiz izkrāpt no cietušā naudu.
Šos krāpnieciskos zvanus veic cilvēki vai (visbiežāk) tie ir automatizēti, izmantojot datorsistēmas.
Biometriskā identifikācija
Biometriskā identifikācija nozīmē, ka tiek izmantotas jūsu unikālās iezīmes, piemēram, sejas vaibsti, pirkstu nospiedumi vai balss skaņa, lai apstiprinātu jūsu identitāti.
Šī tehnoloģija izmanto būtiskas īpašības jeb to, kas padara jūs unikālu. Rezultāts ir ļoti personiska un droša metode, kas ļauj pārbaudīt jūsu identitāti bez ierastās paroles.
Bota konts
Botu konti ir digitālie kalpotāji.
Tie ir automatizēti konti, kas rīkojas atbilstoši īpašnieka norādījumiem. Piemēram, tos var izmantot, lai izplatītu maldinošu informāciju, novērstu citu lietotāju uzmanību vai novirzītu datplūsmu uz vietni tiktāl, ka tā nav pieejama citiem.
Ir daudz botu kontu veidu. Daži no tiem ir acīmredzami viltoti, bet citi izskatās kā īsti cilvēku konti. Tas var apgrūtināt noteikšanu, vai konts, ar ko esat saskāries, ir bots.
Lai pamanītu bota kontu, ieteicams meklēt saturu, kas atkārtojas, īpaši augstu aktivitātes rādītāju vai neparastu lietotājvārdu.
Botu tīkls
Botu tīkls ir inficētu datoru un ierīču armija.
Tās ir ierīces, ko noziedznieki inficējuši ar programmatūru, kas ļauj tās attālināti kontrolēt.
Inficētās ierīces var ieprogrammēt, lai veiktu ļaunprātīgas darbības. Piemēram, botu tīklus var izmantot, lai pārtrauktu pakalpojumu sniegšanu vai nosūtītu lielu skaitu krāpniecisku ziņojumu.
Botu tīkls var sastāvēt no dažiem simtiem vai pat miljoniem inficētu ierīču.
D
Datortārps
Datora tārps ir ļaunprogrammatūra, kas izplatās, replicējot sevi.
Citiem vārdiem sakot, tā ir ļaunprātīga programmatūra, kas izplatās ierīcē un no tās bez cilvēka iejaukšanās.
Piemēram, datortārps var sabojāt ierīces datus, pārņemt kontroli pār tiem vai radīt ievainojamību, ko var izmantot cita ļaunprātīga programmatūra.
Tārpi var inficēt ierīci, piemēram, izmantojot ļaunprātīgus pielikumus vai ziņojumu no ziņojumapmaiņas lietojumprogrammas.
Datorvīruss
Datorvīruss ir ļaunprogrammatūra, kas izplatās caur dažādiem infekcijas mehānismiem.
Tā ir ļaunprātīga programmatūra, kas ir izstrādāta, lai mainītu datora darbību.
Datorvīrusus sauc par vīrusiem, jo tiem ir nepieciešama resursierīce, ko inficēt. Tātad, tāpat kā īsti vīrusi, datorvīrusi izplatās, inficējot citu ierīces programmatūru.
Datorvīrusi parasti pievienojas resursdatora failam un tiek aktivizēti, atverot resursdatora failu. Tas ļauj vīrusam izplatīties un izraisīt ierīces bojājumus.
Datu aizsardzība
Datu aizsardzība ir personas un sensitīvo datu aizsardzība.
Datu aizsardzības mēŗkis ir nodrošināt, lai nepiederošas personas nevarētu piekļūt datiem, tos mainīt vai iznīcināt. Tas ietver arī atbilstību tiesību aktiem un noteikumiem, kas reglamentē personas datu apstrādi.
Datu aizsardzība ietver tādu drošības protokolu ieviešanu kā šifrēšana, piekļuves kontrole un regulāras dublēšanas.
Daudzfaktoru autentifikācija
Daudzfaktoru autentifikācija nozīmē, ka jūsu identitāte tiek pārbaudīta, izmantojot vismaz divas metodes.
Vispirms varat apliecināt identitāti, izmantojot lietotājvārdu un paroli, bet pēc tam ar citu metodi, piemēram, kodu īsziņā vai pirksta nospiedumu.
Jūs to jau izmantojat, maksājot ar bankas karti, piemēram: papildus fiziskajai bankas kartei ir nepieciešams PIN kods.
Daudzfaktoru autentifikācija apgrūtina noziedznieku dzīvi, jo viņiem ir sekmīgi jāveic vairāku veidu autentifikācija.
Dezinformācija
Dezinformācija ir informācija, ko kāds rada vai izplata, zinot, ka tā ir nepatiesa vai maldinoša.
Citiem vārdiem sakot, dezinformācijai vienmēr ir mērķis. Dezinformācijas mērķis parasti ir ietekmēt cilvēku viedokli un idejas.
Neviens nevar nejauši izplatīt dezinformāciju. Ja kāds neapzināti vai nejauši izplata dezinformāciju, tā kļūst par nepatiesu informāciju.
Digitalizācija
Digitālizācija ir pārveidošana, kas ļauj paveikt uzdevumus digitāli.
Uzdevumu digitāla paveikšana nozīmē informācijas tehnoloģiju izmantošanu darbam.
Tātad digitalizācija būtībā ir globāla pārmaiņa, kuras ietvaros tradicionālie ikdienas uzdevumi tiek veikti, izmantojot digitālās tehnoloģijas.
Piemēram, digitalizācija var nozīmēt vēstuļu aizstāšanu ar e-pastu, darbu attālināti vai pāreju no fiziskās uz tiešsaistes tirdzniecību.
Digitālais pēdas nospiedums
Digitālais pēdas nospiedums ir interneta atmiņas par jums.
Tās ir pēdas, ko atstājat tīmeklī katrā izmantošanas reizē. Katrs klikšķis, ziņojums, attēls, ziņa un pat e-pasta ziņa atstāj digitālu pēdas nospiedumu.
Šīs pēdas veido jūsu digitālu attēlu, atklājot jūsu preferences, vērtības, dzīves situāciju un tamlīdzīgu informāciju.
Šo informāciju var izmantot, lai pielāgotu reklāmas jums, prognozētu jūsu uzvedību un preferences, un dažos gadījumos tā var tikt izmantota pret jums. Tāpēc ir svarīgi padomāt par to, kādas pēdas vēlaties atstāt tīmeklī.
Dublēšana
Dublēšana ir jūsu datu kopijas izveide.
Dublēšana nozīmē, ka vieni un tie paši dati atrodas vairāk nekā vienā vietā. Piemēram, jūsu datorā un mākonī var būt saglabāti dati kā dublējumkopija.
Dublēšana ir veids, kā sagatavoties situācijai, kad zaudējat sākotnējos datus. Ja sākotnējie dati tiek zaudēti, mainīti, dzēsti vai nozagti, tos var atjaunot no dublējumkopijas.
Citiem vārdiem sakot, dublēšana ir sagatavošanās brīdim, kad jums vairs nav piekļuves sākotnējiem datiem.
Dziļais tīmeklis
Dziļais tīmeklis, kas metaforiski līdzinās milzīgajai iegremdētajai aisberga daļai, ir kolosālā interneta daļa, ko nevar saskatīt standarta meklētājprogrammas.
Būtībā tajā ir dati, kas nav publiski pieejami. Šie privātie dati var aptvert visu, sākot ar bankas konta datiem un personisko e-pasta adresi, beidzot ar korporāciju iekšējām sistēmām.
Dziļais tīmeklis, kas veido lielāko daļu interneta, ir nemanāms gluži kā zem ūdens paslēptā aisberga daļa. Tas atstāj tikai nelielu fragmentu, kas ir analogs aisberga redzamajam galam, ko interneta lietotāji var izmantot pārlūkošanai, bet meklētājprogrammas — indeksācijai.
Dziļviltojums
Dziļviltojuma tehnoloģijas nozīmē, ka tiek izmantots mākslīgais intelekts, radot pārliecinoši reālistisku multivides saturu, kas atgādina faktiskus notikumus.
Galvenokārt tas attiecas uz viltotu videoklipu, audio ierakstu un attēlu ģenerēšanu.
Šie darinājumi spēj attēlot gan patiesus, gan izdomātus indivīdus un scenārijus, vai arī tiek izmantoti, lai izplatītu nepatiesu informāciju, bieži vien ar mērķi likt skatītājam ticēt kaut kam, kas neatbilst patiesībai.
Šie darinājumi spēj attēlot gan patiesus, gan izdomātus indivīdus un scenārijus, vai arī tiek izmantoti, lai izplatītu nepatiesu informāciju, bieži vien ar mērķi likt skatītājam ticēt kaut kam, kas neatbilst patiesībai.
F
Filtra burbulis
Informācijas vai filtra burbulis ir algoritma ģenerēts skats uz tīmekli un sociālajiem medijiem.
Algoritmi rada skatījumu par visiem indivīdiem, piemēram, sociālajos tīklos, tiešsaistes pakalpojumus un meklētājprogrammās. Šī skatījuma pamatā ir uzvedība tiešsaistē.
Mums tiek piedāvāts vairāk satura, pamatojoties uz saturu, kuram veltām laiku.
Informācijas burbulis ir paredzēts, lai jūs izmantotu pakalpojumu iespējami ilgāk. Pakalpojumi pelna naudu atbilstoši laikam, ko tiem veltām.
H
Hakeris
Hakeris ir persona, kas izmanto vājās vietas digitālajā pasaulē.
Piemēram, var atrast programmatūras kļūdas sistēmā, ierīcē vai programmā.
Termins “hakeris” neattiecas uz ļaunprātīgu vai labdabīgu personu. Termins ir neitrāls. Tas ir atkarīgs no tā, vai šiem darboņiem ir vai nav atļauja veikt uzlaušanu.
Labdabīgie hakeri (“baltās cepures hakeri”) meklē ievainojamības uzņēmumu sistēmās, lai neļautu noziedzniekiem tās izmantot. Savukārt ļaunprātīgie hakeri (“melnās cepures hakeri”) meklē ievainojamības, lai varētu tās izmantot un nodarīt kaitējumu.
Haktīvists
Haktīvisti (apvienoti vārdi “hakošana” un “aktīvisti”) izmanto digitālas metodes, it īpaši kiberuzbrukumus, atbilstoši saviem mērķiem vai uzskatiem.
Šo indivīdu darbības pamatā ir pārliecība, un viņi bieži mērķē uzbrukumus pret nozarēm vai organizācijām, kas darbojas pretrunā ar viņu politisko ideoloģiju. Atšķirībā no tradicionālajiem hakeriem haktīvistu motivācija parasti ir nevis individuālā peļņa, bet gan vēlme pievērst uzmanību kādam mērķim vai veicināt kādas pārmaiņas.
I
Identitātes zādzība
Identitātes zādzībā noziedznieks uzdodas par citu personu.
Citiem vārdiem sakot, noziedznieks melo par savu patieso identitāti, parasti, lai iegūtu naudu vai veiktu smagākus noziegumus.
Lai to paveiktu, bez atļaujas tiek izmantota cietušā personas informācija vai cita identificējoša informācija. Noziedznieks var būt ieguvis informāciju tieši no cietušā vai, piemēram, datu noplūdes rezultātā.
Identitātes zādzības risks palielinās, ja personas informācija tiek apstrādāta nevērīgi.
Iejaukšanās vēlēšanu gaitā
Iejaukšanās vēlēšanu gaitā ir demokrātijas manipulēšanas veids.
Vēlēšanas ir demokrātijas pamats, kur vēlētāji izlemj, kas viņus pārstāvēs. Iejaukšanās vēlēšanu gaitā mērķis ir ir ietekmēt vēlētāju izvēli vai izkropļot vēlēšanu procesu.
Citiem vārdiem sakot, tās mērķis ir ietekmēt vēlēšanu iznākumu.
Iejaukšanās vēlēšanu gaitā var būt nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšana, viedokļu aptauju manipulēšana vai balsstiesību atņemšana vēlētājiem.
Ietekmes darbības
Ietekmes darbības var pielīdzināt leļļu dancinātājam, kurš vada marionetes.
Termins attiecas uz koordinētiem, bieži vien noteiktu valdību vai organizāciju veiktiem mēģinājumiem manipulēt ar notikumiem, attieksmi un rezultātiem lokālā vai starptautiskā līmenī.
Tie ietver konkrētu vēstījumu pasniegšanu, dažkārt izmantojot nepatiesu informāciju vai propagandu, un var izmantot citas stratēģijas, lai vadītu sabiedrisko domu vai lēmumu pieņemšanu.
Tāpat kā leļļu dīdītājs pavelk auklas, lai iedzīvinātu marionetes, arī ietekmes darbības uzmanīgi pavelk informācijas stīgas, lai virzītu notikumus vai uztveri, salāgojot to ar noteiktu mērķi.
Ievainojamība
Ievainojamība ir trūkums, ko var izmantot.
Ievainojamības var atrast programmatūrā, sistēmā, tīklā vai pat cilvēka darbībās. Tehniskā ievainojamība atšķiras no programmatūras kļūdas ar to, ka programmatūras kļūda rada vājo vietu, ko var izmantot.
Ievainojamības var ļaut noziedzniekam pārņemt iekārtu, palēnināt tās darbību vai apkopot informāciju.
Ievainojamību var izraisīt, piemēram, programmatūras izstrādātāju pieļautās kļūdas vai noziedznieku atrastie jauni veidi, kā izmantot kādu programmatūru.
Informācijas drošība
Informācijas drošība ir informācijas aizsardzība.
Informācijas drošības mērķis ir panākt, lai neviena nepiederoša persona nevarētu redzēt, mainīt, iznīcināt informāciju vai liegt piekļuvi tai.
Tas ietver pasākumus, lai aizsargātu indivīda vai organizācijas informāciju. Šādu pasākumu piemēri ir šifrēšana un dublēšana.
Investīciju krāpšana
Investīciju krāpšana nozīmē pārliecināt cilvēkus ieguldīt līdzeklī, kad noziedzniekam ir noderīgs.
Noziedznieka mērķis ir iegūt naudu. To var izdarīt, piemēram, ieguldot jūsu naudu pašu izveidotā ieguldījumu plānā, kas patiesībā nepastāv.
Ieguldījumu krāpšanas galvenās pazīmes ir vieglas peļņas solījumi un radīts iespaids, ka daudz zaudēsit, ja nekavējoties nerīkosities.
Izspiedējvīrusi
Izspiedējvīrusa uzbrukuma mērķis ir radīt ķīlnieku situāciju.
Noziedznieks izmanto izspiedējvīrusu, lai šifrētu vai bloķētu ierīces un failus. Tie kļūst par ķīlu. Ķīlu sola atbrīvot apmaiņā pret izpirkuma maksu.
Tomēr izpirkuma maksas maksāšana nekad nav laba ideja. Iemesls ir garantijas trūkums, ka noziedznieks atbrīvos ķīlu; pat ja tas notiek, noziedznieks joprojām var izmantot datus vai tos izplatīt. Samaksājot izpirkumu, tiek finansēta noziedzība.
K
Kaitnieciska informācija
Kaitnieciska informācija ir kaitīga informācija.
Citiem vārdiem sakot, tā ir patiesa, bet nepareizā kontekstā un ļaunprātīgi lietota informācija.
Šāda informācija var būt, piemēram, tiešsaistē noplūduši personas dati. Izplatot šādu informāciju, tiek nodarīts kaitējums personas datu īpašniekam.
Kiberdrošība
Kiberdrošība būtībā ir kā droša atslēgu un signalizācijas sistēma visam digitālajam — jūsu ierīcēm, atrašanās vietām tiešsaistē un pat jūsu digitālajai identitātei.
Līdzīgi kā mēs sargājam īpašumu un tuviniekus no apdraudējuma fiziskajā pasaulē, kiberdrošība dara tieši to pašu digitālajā jomā. Neatkarīgi no tā, vai tas ir personas viedtālrunis, organizācijas datortīkls vai internetbankas konts, mērķis ir nodrošināt, ka viss digitālais ir droši aizsargāts.
Šī aizsardzība nozīmē ne tikai bloķēt iespējamos kiberdraudus, bet arī saglabāt ierīču un sistēmu vienmērīgu darbību. Tā ir prakse, kas aizsargā mūsu digitālo dzīvi no jebkāda veida kiberuzbrukumiem un kaitējuma.
Īsumā kiberdrošība nozīmē elektronisko sīkrīku un datoru aizsardzību, sistēmu uzticamas darbības uzturēšanu un visu lietotāju sargāšanu, kad pārvietojamies digitālajā pasaulē.
Kiberhigiēna
Kiberhigiēnas mērķis ir padarīt labu kiberdrošības praksi par ikdienas ieradumu.
Kiberhigiēnas ideja ir tāda pati kā veselības higiēnai: gādāt par savu un apkārtējo drošību, veicot ikdienas darbus.
Piemēram, kiberhigiēna nozīmē regulāru ierīču atjaunināšanu un drošu paroļu izmantošanu.
Jūs varat stiprināt savu kiberdrošību ar labu kiberhigiēnu.
Kiberhuligānisms
Kiberhuligānisms ir uzmākšanās veids, kas izmanto elektroniskās ierīces vai digitālās platformas.
Līdzīgi kā tradicionālais huligānisms, kiberhuligānisms ir atkārtota uzvedība, kuras mērķis ir iebiedēt, nomākt vai pazemot indivīdu, kurš kļuvis par tās upuri. Šis digitālais iebiedēšanas veids var ietvert baumu izplatīšanu, apkaunojošu fotoattēlu publicēšanu vai iebiedējošu ziņojumu sūtīšanu.
Kiberhuligānisms parasti notiek sociālajos tīklos, tiešsaistes spēļu platformās un dažādās ziņojumapmaiņas lietojumprogrammās.
Kiberuzbrukums
Kiberuzbrukums notiek, kad negodīga struktūra, neatkarīgi no tā, vai tā ir persona vai grupa, izmanto internetu, lai nodarītu kaitējumu indivīda vai uzņēmuma datorsistēmām.
Kiberuzbrukums notiek, kad negodīga struktūra, neatkarīgi no tā, vai tā ir persona vai grupa, izmanto internetu, lai nodarītu kaitējumu indivīda vai uzņēmuma datorsistēmām.
Viņu rīcībā ir daudz metožu, un pārkāpumu sekas var būt ievērojamas. Izplatītākie kiberuzbrukumu veidi ir pikšķerēšanas shēmas, pakalpojumu atteikuma uzbrukumi un ļaunprātīgas programmatūras, kas pazīstama kā izspiedējvīruss, izvietošana.
Krāpšana, tēlojot izpilddirektoru
Krāpšana, tēlojot izpilddirektoru, nozīmē, ka noziedznieks uzdodas par uzņēmuma direktoru vai citu ietekmīgu personu.
Notiek centieni panākt, lai uzņēmuma darbinieki rīkotos noziedzniekam vēlamā veidā.
Daudzos gadījumos izpilddirektora (vai citas personas) e-pasta konts tiek pārņemts, un no tā tiek nosūtīti ziņojumi.
Piemēram, noziedznieks var pieprasīt steidzamu naudas pārskaitījumu vai konfidenciālas informācijas pārsūtīšanu.
Kvantu skaitļošana
Kvantu skaitļošanā dators izmanto kvantu fizikas likumus, lai apstrādātu datus.
Tradicionāli datori informāciju apstrādā bitos. Bits ir mazākā informācijas forma, un tam var būt divas vērtības — 0 vai 1; bits ir kā gaismas slēdzis, kas var būt ieslēgts vai izslēgts.
Kvantu skaitļošanā bitu vietā tiek izmantoti kvantu biti. Atšķirība ir tā, ka kvantu bits vienlaikus var būt 0, 1 vai 0 un 1.
Tas nozīmē, ka kvantu skaitļošanā gaismas slēdzis vienlaikus var būt gan ieslēgts, gan izslēgts. Tas nodrošina daudz lielāku skaitļošanas jaudu, jo dators vienlaikus var apstrādāt dažādas iespējas.
L
Lielie dati
Lielie dati attiecas uz lieliem un sarežģītiem datu apjomiem, kurus ir grūti apstrādāt.
Lielie dati tiek vākti no dažādiem avotiem, tostarp interneta, viedierīcēm un zinātniskiem mērījumiem. Piemēram, lielie dati var sastāvēt no lietotāju aktivitātēm sociālajos medijos, klientu iepirkšanās uzvedības e-komercijā vai zinātniskiem mērījumiem.
Lielie dati tiek vākti, glabāti un analizēti, jo tos var izmantot, lai prognozētu tendences, uzlabotu lēmumu pieņemšanu un attīstītu uzņēmējdarbību.
Lielo datu uzglabāšanai un apstrādei tiek izmantota mākoņskaitļošana.
Lietu internets (IoT)
Lietu internets nozīmē lietu savienošanu ar internetu.
Citiem vārdiem sakot, lietu internets ir saistīts ar tādu ierīču kā ledusskapja, pulksteņa, termostata vai automašīnas savienošanu ar internetu.
Priekšmeti var veikt darbības automātiski, apkopot informāciju un to atklāt īpašniekam un citām ierīcēm. Piemēram, ledusskapis var paziņot, ka ir beidzies piens, vai automašīna var nosūtīt ziņojumu, ka tai ir tukša riepa.
Līdzielavīšanās
Drošības nozarē līdzielavīšanās apzīmē neatļautu ielavīšanos aizsargātā zonā, izmantojot kādas citas personas autorizēto piekļuvi.
Drošības nozarē līdzielavīšanās apzīmē neatļautu ielavīšanos aizsargātā zonā, izmantojot kādas citas personas autorizēto piekļuvi.
Šī metode bieži izmanto cilvēku iedzimto laipnību un noslieci palīdzēt citiem.
Lūka
Lūkas ir kā slepena eja vai slēpta atslēga, kas atstāta programmatūrā, lietotnē vai tehnoloģiju ierīcē un ko hakeris var izmantot, lai slepus ielavītos.
Iekļūstot iekšā, hakeris var kontrolēt ierīci vai programmatūru.
Hakeris, iespējams, jau zina par šo slepeno eju, vai arī viņš to var atrast, pētot, kā ierīce vai programmatūra darbojas.
Lūkošanās pār plecu
Lūkošanās pār plecu ir skatīšanās pāri personas plecam, lai iegūtu informāciju.
Tas notiek, ja cita persona mēģina ierīces ekrānā saskatīt paroles vai citu sensitīvu informāciju.
Lūkošanās pār plecu var notikt jebkurā ikdienišķā situācijā, piemēram, darbā, vilcienā vai kafejnīcā.
M
Mašīnmācīšanās
Mašīnmācīšanās ir veids, kā dators mācās un attīstās.
Mašīnmācīšanās ir mākslīgā intelekta joma. Tā ir metode, ar kuras palīdzību datori iemācās kaut ko paveikt, ja nav īpaši ieprogrammēti tā rīkoties. Mašīnmācīšanās gaitā dators iemācās izstrādāt uzdevumu, izmantojot tam sagādātos datus.
Mācību dati varētu būt, piemēram, attēli ar kaķiem un bez tiem. Dators apstrādā vairākus tūkstošus šo attēlu un mācās identificēt noteiktas īpašības attēlos, kas raksturīgas kaķiem.
Mākonis
Mākonis ir kā digitāla noliktava.
Tas ir pakalpojums, kas nodrošina glabāšanu, programmatūru un citus ar IT saistītus pakalpojumus kā tiešsaistes pakalpojumu, izmantojot attālos savienojumus. Tas nozīmē, ka, piemēram, dati un programmatūra netiek glabāti lokāli jūsu ierīcē.
Mākonis ļauj piekļūt tā sniegtajiem pakalpojumiem no jebkuras vietas un no jebkuras ierīces ar tīkla savienojumu.
Tehniski mākonis sastāv no daudziem serveriem. Piemēram, uzņēmumam var būt savs mākonis, vai arī tas var nodrošināt mākoni kā pakalpojumu, ko izmantot citiem.
Mākslīgais intelekts (MI)
Mākslīgais intelekts attiecas uz datora inteliģento darbību.
Tā ir datoru spēja izmantot prasmes, kas parasti saistītas ar cilvēka intelektu. Šīs prasmes ietver spēju mācīties un pamatot.
Iekārtai ar mākslīgo intelektu tiek sniegta informācija vai tā saņem informāciju no savas vides, bet pēc tam iekārta apstrādā šo informāciju un attiecīgi rīkojas. Tāpēc mākslīgais intelekts ļauj sistēmām autonomi veikt uzdevumus, risināt problēmas un uzraudzīt savu vidi.
Mākslīgo intelektu var izmantot tērzēšanas robotiem, pārlūkprogrammām un autonomām automašīnām.Artificial intelligence can be used in things like chatbots, browsers, and autonomous cars.
Mērķēta pikšķerēšana
Mērķēta pikšķerēšana ir pikšķerēšana, kas vērsta uz konkrētu personu vai organizāciju.
Mērķētas pikšķerēšanas gaitā noziedznieks iepazīst cietušo un pielāgo pikšķerēšanas uzbrukumu atbilstoši tā īpašībām.
Parasti pikšķerēšanas uzbrukumi izmanto vienu un to pašu uzbrukumu dažādiem mērķiem, cerot, ka kāds uzķersies uz ēsmas. Mērķētas pikšķerēšanas gadījumā notiek mēģinājums palielināt veiksmīga iznākuma izredzes, pielāgojot uzbrukumu noteiktam mērķim.
Cietušajam ir lielāka iespēja kļūt par upuri uzbrukumam, kas īpaši piemērots viņa interesēm, dzīves situācijai vai darbam.
N
Nepatiesa informācija
Nepatiesa informācija ir informācija, ko kāds izplata, nezinot, ka tā ir nepatiesa vai maldinoša.
Daudzos gadījumos tiek izplatīta nepatiesa informācija, lai cilvēki to nodotu tālāk, neapzinoties, ka tā ir nepatiesa. Tādā gadījumā palielinās iespēja, ka citi cilvēki uztver maldinošo informāciju kā patiesu.
Ikviens var nejauši izplatīt maldinošu informāciju, ja nepievērš uzmanību informācijas precizitātei. Viens no veidiem, kā pārliecināties, ka neizplatāt maldinošu informāciju, ir pārbaudīt informāciju dažādos avotos, kas nav saistīti cits ar citu.
Nulles dienas ievainojamība
Nulles dienas ievainojamība ir slepena vājā vieta datorprogrammā vai pakalpojumā, par kuru vēl nezina pat cilvēki, kuri to izveidoja.
Tas ir tāpat kā atrast slepenas durvis jūsu mājā, par kuru eksistenci jūs nezinājāt, un jums vēl nav bijis laika tās aizslēgt. Termins “nulles diena” ir radies no fakta, ka programmas izveidotājiem piešķirtas nulle dienas, lai novērstu problēmu, jeb vēl nav radusies iespēja to risināt.
P
Pakalpojuma atteikuma uzbrukums (DoS)
Pakalpojuma atteikuma uzbrukums ir sastrēgums tīklā.
Tāpat kā sastrēgums bloķē fiziskos ceļus, tā arī pakalpojuma atteikuma uzbrukuma laikā noziedznieks bloķē digitālās saziņas ceļus. Šajā gadījumā pakalpojumu nodrošināšana tiek palēnināta vai pilnībā bloķēta, un tas nozīmē, ka tos nevar normāli izmantot.
Pakalpojuma atteikuma uzbrukums, tāpat kā sastrēgums, nerada neatgriezeniskus bojājumus — pakalpojums atgriezīsies normālā stāvoklī, kad sastrēgums būs novērsts.
Paroļu pārvaldnieks
Paroļu pārvaldnieks ir kā digitālais seifs.
Ja seifs aizsargā vērtslietas, paroļu pārvaldnieks aizsargā paroles.
Izmantojot paroļu pārvaldnieku, jums vairs nav jāatceras paroles, programmatūra to dara jūsu vietā. Viss, kas jums jāatceras, ir pašas programmas parole.
Darbības pamatā ir iespēja saglabāt vairāku atšķirīgu lietotāju kontu paroles programmā un tās izgūt vēlāk, kad piesakāties pakalpojumos.
Personas dati
Personas dati ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificējamu personu.
Tā parasti ietver vārdus un uzvārdus, adreses, tālruņa numurus, identifikācijas numurus, biometriskos datus un tiešsaistes identifikatorus, piemēram, IP adreses. Personas dati var ietvert arī sensitīvu informāciju par personas privāto dzīvi.
Personas datu privātuma un drošības aizsardzība ir izšķiroši svarīga, lai aizstāvētu personu tiesības un ievērotu datu aizsardzības likumus.
Piesliešanās vairākumam
Piesliešanās vairākumam ir psiholoģiska parādība, kuras dēļ cilvēki pieņem noteiktu uzvedību, stilu vai attieksmi, jo tā dara citi.
Šo parādību veicina pieņēmums, ka, jo vairāk cilvēku pieņem tendenci, jo pamatotākai vai vēlamākai tai jābūt.
Reizēm var izmantot botus, lai palielinātu sociālajos tīklos izvietoto reakciju, komentāru vai kopīgošanas reižu skaitu. Tas rada pieņēmumu, ka vēstījums vai viedoklis ir sociāli pieņemams. Tādā veidā piesliešanās vairākumam parādību var izmantot neracionālas vai kaitīgas uzvedības veicināšanai.
Pikšķerēšana
Vārds “pikšķerēšana” ir cēlies no tā, kā noziedznieks mēģina pievilināt upuri ar dažādām ēsmām.
Ēsma var būt, piemēram, reāla izskata ļaunprātīga saite vai e-pasta pielikums.
Mērķis ir maldināt cietušo un pamudināt to atklāt svarīgu personas informāciju, piemēram, paroles, ID vai bankas datus, vai arī lejupielādēt ļaunprogrammatūru. Tas ļauj noziedzniekam piekļūt upura kontiem un veikt ļaunprātīgas darbības ar tiem.
Pikšķerēšana ir sociālās inženierijas veids.
Pozicionēšana
Pozicionēšana ir manipulēšana ar to, kā informācija tiek definēta un uztverta.
Informācijas pozicionēšana nozīme tā, kā tiek prezentēta informācija un kā šī prezentēšana ietekmē cilvēku uztveri un lēmumus.
Pozicionēšanas ietekme rodas tāpēc, ka vienas un tās pašas informācijas atšķirīga prezentēšana var izraisīt atšķirīgu interpretāciju: vai glāze ir pustukša vai līdz pusei pilna?
Izpratne par pozicionēšanu palīdz kritiski novērtēt informāciju un pieņemt pārdomātākus lēmumus.
Privātuma politika
Privātuma politika ir līgums vai paziņojums, saskaņā ar kuru tiek apstrādāti jūsu dati.
Citiem vārdiem sakot, privātuma politika ir juridisks dokuments, kurā aprakstīts, kā organizācija apkopo, izmanto, glabā un aizsargā personas informāciju.
Tas informē lietotājus par viņu tiesībām attiecībā uz viņu informāciju un to, kā šīs tiesības izmantot. Privātuma politikā parasti ir norādīts, kāda informācija tiek apkopota, kā tā tiek apstrādāta, ar ko tā tiek kopīgota un kādiem mērķiem.
Privātuma politika ir būtiska pārredzamībai, lietotāju uzticības vairošanai un datu aizsardzības likumu ievērošanas nodrošināšanai.
Privātums
Privātums kiberdrošībā attiecas uz personas datu aizsardzību pret nesankcionētu piekļuvi, izmantošanu vai izpaušanu.
Runa ir par personu privātuma aizsardzību un kontroli pār to, kam ir piekļuve viņu informācijai.
Privātuma pasākumi ietver šifrēšanu, piekļuves kontroli un drošus saziņas kanālus, lai novērstu datu aizsardzības pārkāpumus un neatļautu novērošanu.
Programmatūras kļūda
Programmatūras kļūda ir programmatūras trūkums.
Tas attiecas uz jebkuru situāciju, kad programmatūra nedarbojas, kā paredzēts.
Programmatūras kļūdas var radīt ievainojamību, ko noziedznieki var izmantot.
Programmatūras kļūdas pastāv, jo programmatūras izstrādes procesā tiek pieļautas kļūdas, un šīs kļūdas netiek pamanītas.
Propaganda
Propaganda ir spēcīga stratēģiskās pārliecināšanas forma, kā milzīga straume, kas stumj jūs kādā noteiktā virzienā.
Tā ir aprēķināta, labi organizēta metode, kuras mērķis ir ietekmēt paredzētās auditorijas rīcību, uztveri un domāšanas veidu, parasti, lai atbalstītu politiskus vai ideoloģiskus mērķus.
Propaganda līdzinās valdonīgai, vienpusējai sarunai, kas veidota, lai iespaidotu sabiedrības viedokli. Tās spēks slēpjas mērķtiecīgajos centienos iedarboties uz emocijām un kognitīvajām nosliecēm, bieži izmantojot metaforas un maldinošu naratīvu, lai padarītu vēstījumu aizraujošāku.
Būtībā propaganda ir manipulatīva ietekmes spēle, meistarīgi vērpta pasaka, kas bieži vien izkropļo patiesību, lai sasniegtu savus mērķus.
Pārlases uzbrukums
Pārlases uzbrukumā noziedznieks mēģina uzminēt jūsu paroli.
Noziedznieks to var izdarīt divos veidos: 1) izmēģinot dažādas rakstzīmju kombinācijas, līdz atrod pareizo; 2) pārbaudot paroles, kas atrodamas vārdu sarakstos.
Citiem vārdiem sakot, uzbrucējs var mēģināt atrast jūsu paroli, palaižot visas iespējamās rakstzīmju kombinācijas, līdzīgi kā izmēģinot dažādas kombinācijas ciparnīcas slēdzenē.
Uzbrucējs var arī mēģināt atrast jūsu paroli, testējot paroles no iepriekš definētiem vārdu sarakstiem, kas satur lielu skaitu kopīgu paroļu. Ja jūsu parole ir atrasta vārdu sarakstā, uzbrucējs varēs uzminēt jūsu paroli.
R
Romantiska krāpšana
Romantiskās krāpšanas gadījumā noziedznieki liek upuriem viņos iemīlēties.
Romantiskā krāpšana ietver upura emociju izmantošanu un iedomātu romantisku attiecību veidošanu ar viņiem.
Šis uzbrukuma paņēmiens parasti ir pakāpenisks process: vispirms noziedznieks sazinās ar upuri, pēc tam veido uzticības attiecības un visbeidzot lūdz naudu.
Noziedznieks izmanto izdomātus stāstus, lai manipulētu ar cietušo un izmantotu savstarpējās attiecības.
S
Sazvērestības teorija
Sazvērestības teorija ir līdzīga izsmalcinātai ilūzijai, kas tiek vadīta no aizkulisēm.
Tas būtībā ir pieņēmums vai interpretācija, kas apgalvo, ka notikumi vai situācijas ir slēptu pušu vai spēku slepenu manipulāciju rezultāts.
Šīs teorijas bieži vien izriet no skepticisma, autoritatīvu naratīvu noraidīšanas un pārliecības, ka būtiskas patiesības tiek apzināti noklusētas sabiedrībai.
No nekaitīgām tenkām līdz potenciāli kaitīgām idejām, kas patiešām varētu satricināt sabiedrību vai politiku — sazvērestības teorijas var būt ļoti atšķirīgas to ietekmes un nopietnības ziņā.
Sensitīvi dati
Saskaņā ar VDAR sensitīvi dati ir kā jūsu digitālais pirkstu nospiedums, kas satur unikālu un personisku informāciju par jums.
Šis termins attiecas uz konkrētām personas datu kategorijām, kas var apdraudēt indivīdu, ja tās tiek nepareizi apstrādātas vai atklātas, potenciāli izraisot diskrimināciju vai kaitējumu.
Sensitīvu datu piemēri ir rase vai etniskā izcelsme, politiskie uzskati, reliģiskā pārliecība, veselības stāvoklis un informācija par personas seksuālo dzīvi vai seksuālo orientāciju. Tas ietver arī ģenētiskos un biometriskos datus, ko izmanto unikālai personu identificēšanai. Šajā kategorijā ietilpst arī finanšu informācija, piemēram, bankas kontu numuri, kredītkaršu informācija un sociālās apdrošināšanas numuri.
Sensitīvu datu aizsardzība ir ārkārtīgi svarīga, jo jebkurš pārkāpums var nopietni ietekmēt personas privātumu un vispārējo drošību.
Spiegprogrammatūra
Spiegprogrammatūra ir programmatūra, kas jūs izspiego.
Tā ir programmatūra, kas nozog informāciju no ierīces un nosūta to noziedzniekam.
Piemēram, spiegprogrammatūra var reģistrēt taustiņspiedienus, uzņemt ekrānuzņēmumus un pat izmantot ierīces kameru.
Daudzas programmas apkopo informāciju no ierīces, bet spiegprogrammatūra to dara bez atļaujas.
Surogātpasts
Surogātpasts nevēlami digitālās pasaules ziņojumi.
Proti, surogātpasts ir nepieprasīti un bieži vien neatbilstoši vai nepiemēroti ziņojumi, kas nosūtīti internetā. Šie ziņojumi tiek nosūtīti lielam lietotāju skaitam, lai reklamētu kādu produktu, izplatītu ļaunprātīgu programmatūru vai veiktu citas ļaunprātīgas darbības.
Ziņojumi parasti tiek nosūtīti, izmantojot e-pastu, sociālo tīklu platformas un ziņojumapmaiņas lietojumprogrammas.
Sīkdatne
Sīkdatnes ir piezīmju lapiņas, ko atstāj tīmekļa vietnes.
Sīkdatne ir neliels informācijas fragments, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu pārlūkprogrammā, kad to apmeklējat. Citiem vārdiem sakot, tīmekļa vietne reģistrē to, ko esat darījis vietnē iepriekš.
Piemēram, ja esat pierakstījies tīmekļa vietnē, sīkdatne to atcerēsies, un jums nebūs jāpierakstās atkārtoti nākamajā apmeklējuma reizē. Tādā veidā sīkdatnes atvieglo darbības tiešsaistē.
Tomēr ir svarīgi saprast, ka sīkdatnes apkopo jūsu personas datus un izseko jūsu uzvedību vietnē. Šī iemesla dēļ ir ieteicams padomāt par to, kuras sīkdatnes jūs pieņemat.
T
Taustiņspiedienu pierakstītājs
Taustiņspiedienu pierakstītājs ir ļaunprātīga programma, kas ieraksta jūsu taustiņspiedienus.
Šāda veida programmas mērķis ir apkopot sensitīvu informāciju par cietušo, piemēram, bankas informāciju vai paroles.
Citiem vārdiem sakot, programma izspiego jūsu darbības ierīcē un nodod savākto informāciju noziedzniekam.
Tor
Pārlūkprogrammas Tor galvenais mērķis ir uzlabot jūsu privātumu tiešsaistē un paslēpt jūsu identitāti, kad sērfojat tīmeklī.
Tas izpilda šo uzdevumu, izveicīgi virzot jūsu tiešsaistes datplūsmu caur globālo serveru labirintu, vienlaikus pievienojot šifrēšanas slāņus. Šis process, kura gaitā dati tiek pārsūtīti pa visu pasauli, apgrūtina jūsu digitālā pēdas nospieduma izsekošanu, jo atstātais ceļš ir ļoti izkliedēts.
Nosaukums “The Onion Router” jeb Sīpolu maršrutētājs norāda uz šo daudzslāņaino maršrutēšanas pieeju, kas līdzinās sīpola kārtu nolobīšanai.
Trojas zirgs
Trojas zirgs ir slēpta ļaunprogrammatūra.
Tā ir ļaunprātīga programmatūra, kas izliekas droša. Tās mērķis ir apmānīt lietotāju, lai tas ielaistu programmatūru ierīcē.
Piemēram, Trojas zirgs var izskatīties pēc drošības programmas, atjauninājuma vai bezmaksas programmatūras.
Iekļūstot ierīcē, Trojas zirgs kļūst aktīvs un var, piemēram, sākt zagt informāciju no ierīces, piemēram, paroles vai bankas datus.
Trollis
Troļļi ir nemiera cēlāji digitālajā pasaulē.
Trollis ir indivīds, kas apzināti rada nepatikšanas un izraisa nesaskaņas diskusijās. Tas bieži tiek paveikts, publicējot aizskarošu vai pretrunīgu saturu, izsakot noniecinošus komentārus vai sākot strīdus.
Troļļi bieži cenšas to paveikt nemanāmi, slēpjot savus nodomus un maldinot cilvēkus.
Tumšais tīmeklis
Tumšais tīmeklis ir kā tiešsaistes “slēptā telpa”, kas nav redzama parastajām pārlūkprogrammām un meklētājprogrammām.
Šo slēpto interneta daļu var atbloķēt tikai noteiktas pārlūkprogrammas, piemēram, Tor (visbiežāk izmantotā).
Lai gan tumšajam tīmeklim ir nelikumīgu darbību reputācija, tas nav tikai nelikumīgu darbību centrs. Tajā notiek arī likumīgas darbības, un tas ir kā drošs kanāls privātai saziņai, palīdz uzlabot privātumu tiešsaistē un apiet valsts cenzūru. Lai gan tā izmantošana bieži tiek rūpīgi pārbaudīta, piekļuve tumšajam tīmeklim daudzās valstīs ir pilnīgi likumīga.
Tumšais tīmeklis ir interneta apakškopa, kas pazīstama kā dziļais tīmeklis, tādējādi vēl vairāk uzsverot tā “slepeno” dabu.
Tīkls
Tīkls ir interneta maģistrāle.
Šī maģistrāle veidojas, kad tiek savienotas vismaz divas ierīces. Tīkls ļauj ierīcēm savstarpēji sazināties.
Tāpēc tīkls ir veids, kā pārvietot informāciju starp ierīcēm. Informācija tiek pārvietota tīklā vai nu bezvadu režīmā, vai pa fiziskiem kabeļiem.
Tīkli var būt mazi, piemēram, mājas vai biroja tīkls, vai lieli, piemēram, internets.
Tīra galda politika
Tīra galda politika attiecas uz rituālu, ko ievērojat, atstājot savu galdu.
Praksē tas nozīmē, ka visa redzamā informācija ir paslēpta un ierīces ir bloķētas, kad atstājat savu galdu.
Šī prakse ir īpaši svarīga darba vietā, kur parasti atrodas citi cilvēki.
Tas tiek darīts, lai, piemēram, kāds cits nevarētu skatīt sensitīvus dokumentus vai piekļūt jūsu ierīcei, kad neesat klāt.
U
Ugunsmūris
Ugunsmūris ir jūsu ierīces vārtsargs.
Tā ir programma vai ierīce, kas pieļauj datplūsmu starp jūsu ierīci un internetu vai to bloķē, pamatojoties uz iepriekš noteiktu noteikumu kopumu.
Ugunsmūris arī bloķē ļaunprātīgas datplūsmas iekļūšanu ierīcē vai izkļūšanu no tās. Piemēram, tas var apturēt ļaunprātīgas datplūsmas (vīrusu vai citu apdraudējumu) iekļūšanu ierīcē vai ierīces datu sūtīšanu uz internetu.
Šādā veidā ugunsmūris palīdz gādāt par ierīces un failu drošību.
V
VDAR
Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas pazīstama kā VDAR, ir stingrs noteikumu kopums, ko izveidojusi Eiropas Savienība. Tās galvenais mērķis ir noteikt, kā jāapstrādā personas dati, vienmēr piešķirot prioritāti aizsardzībai.
2016. gadā pieņemtā VDAR revolucionizēja veidu, kā organizācijām, kas mijiedarbojas ar ES pilsoņiem, ir jāpārvalda personas dati. Tā attiecas uz visiem uzņēmumiem, kas apstrādā ES pilsoņu datus, neatkarīgi no uzņēmuma ģeogrāfiskās atrašanās vietas.
VDAR galvenais mērķis ir ļaut indivīdiem atkal kontrolēt savus personas datus. Tā dod indivīdiem tiesības piekļūt saviem datiem, labot neprecizitātes un pat pilnībā izdzēst tos. Neievērojot stingrās VDAR vadlīnijas, uzņēmumi var saņemt būtisku sodu.
VPN
VPN jeb virtuālais privātais tīkls (Virtual Private Network) līdzinās drošam tunelim internetā.
Neizmantojot VPN, citi jūsu interneta savienojuma lietotāji redz būtiskus datus, piemēram, jūsu IP adresi un apmeklētās vietnes — it kā jūs brauktu pa tukšu, atklātu ceļu. Pat ja saturs ir šifrēts, vērotājiem ir pieejama daļa informācijas.
Izmantojot VPN, jūs it kā būvējat privātu ceļu tikai savai lietošanai. Tas veido noslēgtu savienojumu starp jūsu ierīci un galamērķi, ar ko mijiedarbojaties, piemēram, konkrētu tīmekļa vietni vai biroja tīklu. Tas paslēpj visu informāciju par jūsu interneta savienojumu.
Izsakoties vienkāršoti, kad izmantojat VPN, jūs nebraucat tieši pa interneta galvenajiem ceļiem; jūsu tiešsaistes datplūsma vispirms tiek novirzīta pa VPN pakalpojuma nodrošinātāja servera aizsargāto tuneli. Tādējādi jūsu tiešsaistes ceļojums būs privāts un drošs.
Viltus tīmekļa vietne
Viltus tīmekļa vietnes mērķis ir atdarināt īstu tīmekļa vietni.
Proti, tā ir tīmekļa vietne, kas līdzinās bankas vietnei, internetveikalam vai kaut kam citam, kas jums ir pazīstamas.
Šīs tīmekļa vietnes parasti ir paredzētas, lai nozagtu tajās ievadīto informāciju. Tā var būt, piemēram, pieteikšanās informācija vai bankas informācija.
Viltus ziņas
Viltus ziņas ir kā vilks aitas apģērbā — tie ir nepatiesi stāsti, kas izliekas par patiesām ziņām.
Viltus ziņas ir domātas, lai maldinātu, un tās ir informācija, kas pilnībā vai daļēji radīta ar nolūku maldināt, taču tiek pasniegta kā uzticamas ziņas.
Viltus ziņu izplatīšanas mērķis bieži ir mainīt sabiedrisko domu un manipulēt ar indivīdu domām un rīcību. Lai cīnītos pret šo viltvārdi, ir nepieciešama labi noregulēta kritiskā domāšana, efektīva faktu pārbaude un spēja atšķirt uzticamus plašsaziņas līdzekļu avotus no pārējiem.
Viltus ziņas, ko veicina sociālo mediju ātrās kopīgošanas funkcijas, var strauji pārņemt plašu auditoriju, graujot ticību uzticamiem ziņu kanāliem.
W
Wi-Fi
Wi-Fi ir bezvadu veids, kā piekļūt internetam.
Wi-Fi izmanto radioviļņus, lai bezvadu režīmā pārsūtītu informāciju no ierīcēm uz internetu un no tā.
Citiem vārdiem sakot, Wi-Fi ir tehnoloģija, kas ļauj pārraidīt informāciju bez tīkla kabeļiem.
Ēsmas izlikšana
Ēsmas izlikšana nozīmē digitālu lamatu izlikšanu.
Citiem vārdiem sakot, noziedznieks mēģina pievilināt upuri, lai tas veiktu noziedzniekam izdevīgas darbības, un šim nolūkam izmanto dažādas lamatas.
Piemēram, lamatas varētu būt bezmaksas programmatūra, kas satur ļaunprogrammatūru. Tā varētu būt USB zibatmiņa, kas atstāta uz galda un pieder noziedzniekam. Vai arī tā varētu būt reklāma, kas novirzīs jūs uz ļaunprātīgu vietni.
Mērķis ir iegūt piekļuvi cietušā datiem vai naudai.
Ļaunprogrammatūra
Ļaunprogrammatūra ir ļaunprātīga programmatūra, kas veic tās izveidotāja iestatītu darbību.
Ļaunprogrammatūra ir vispārējs termins, kas apzīmē dažādas ļaunprātīgas programmas.
Tā ir izstrādāta, piemēram, lai bojātu, kropļotu vai zagtu datus no ierīces bez lietotāja piekrišanas.
Ļaunprogrammatūras veidi ir vīrusi, izspiedējvīrusi un spiegprogrammatūra. Katrs ļaunprogrammatūras veids ir paredzēts dažādu ļaunprātīgu darbību veikšanai ar kopīgu mērķi sabojāt mērķa ierīci vai nozagt sensitīvu informāciju.
Šifrēšana
Šifrēšana ir process, kura gaitā lasāma informācija tiek pārveidota šifrētā valodā.
Citiem vārdiem sakot, to var izmantot, lai pārvērstu informāciju, piemēram, tekstu vai attēlus, par informāciju, kas nepiederošām personām nav nolasāma. Informācijas saņēmējs var saprast nenolasāmo informāciju, jo viņam ir atšifrēšanas atslēga, lai informācija būtu saprotama.
Šifrēšana padara informāciju nenolasāmu pat tad, ja nepiederošai personai ir piekļuve tai. Tas gādā par drošību, piemēram, ja ievadāt personas datus pakalpojumos vai ja pakalpojumi uzglabā jūsu informāciju savās sistēmās.
Sociālā inženierija
Sociālā inženierija nozīmē mēģinājumu manipulēt ar upuri, lai tas rīkotos noziedzniekam labvēlīgā veidā.
Šajā gadījumā noziedznieks izmanto cilvēciskās īpašības, piemēram, zinātkāri vai vēlmi palīdzēt citiem.
Piemēram, ar cilvēkiem var manipulēt pa e-pastu, apelējot pie steidzamības, izmantojot izdomātus stāstus vai uzdodoties par IT atbalsta dienestu un mēģinot panākt, ka jūs instalējat programmatūru, kas ļauj noziedzniekam kontrolēt jūsu datoru.
Citiem vārdiem sakot, noziedznieki zina, uz kādām stīgām spēlēt, lai upuris pakļautos manipulācijai.